LR Augstākās tiesas 2016. gada 26. oktobra spriedums SKC–336/2016, kas ir judikatūras sastāvdaļa, tātad šīs spriedums ir jāņem vērā izskatot līdzīga rakstura lietas
„Likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta otrā daļa nav tulkojama kā likumdevēja griba vienai pusei uzspiest otras puses subjektīvu vēlmi un pēc tiesas pavēles parakstīt nomas līgumu, bet gan kā zemes un ēkas īpašniekam dots uzdevums savstarpēji saistīties, noslēdzot līgumu atbilstoši brīvprātības principam, savukārt, ja vienošanās par līguma noteikumiem nenotiek – strīda gadījumā – nomas tiesisko attiecību konstatāciju (atzīšanu) veic tiesa, nodibinot ar tiesas spriedumu nomas līguma būtiskās sastāvdaļas (Civillikuma 2124.pants). Pienākuma uzlikšana vienai pusei noslēgt rakstisku līgumu šādā gadījumā ir lieka, jo tiesas spriedums, ar kuru konstatētas piespiedu nomas attiecības, aizstāj jebkāda cita akta taisīšanu.”
LR Augstākās tiesas 2014. gada 20. novembra spriedums SKC-2138/2014
Tiesa apstiprināja, ka attiecībā uz zemes nomas maksu 2008.-2010.gados darbojas ierobežojumi attiecībā uz tās lielumu, zemes īpašnieka, kura intereses pārstāvēja N.Šlitke, zaudējumu atlīdzības prasība ir noraidīta.
LEJUPLĀDĒT (.pdf)Ventspils tiesas 2016. gada 1. decembra spriedums lietā Nr.C30636016
Tiesa nosprieda, ka noilguma termiņš komersanta zemes piespiedu nomas prasībām sastāda 3 gadus. Atzīmēsim, ka ir citu tiesu spriedumi, kas jautājumu par noilguma termiņu ir risinājuši citādāk.
LEJUPLĀDĒT (.pdf)LR Augstākās tiesas 2015. gada 28. decembra spriedums SKC-110/2015
Tiesa apstiprināja, ka attiecībā uz zemes nomas maksu 2008.-2010.gados darbojas ierobežojumi attiecībā uz tās lielumu, turklāt pievienotās vērtības nodoklis ir iekļauts nomas maksā, tas nedrīkst tikt rēķināts klāt šai summai.
LEJUPLĀDĒT (.pdf)
