Елизавета Кривцова

Юридическое бюро

Елизавета Кривцова

Юридическое бюро

Выступления

Понедельник, 08 октября 2012 13:00

Elizabete Krivcova. Pašiem mazināties?

Статья в латвийской газете Диена «Самим уменьшаться?»
о процессе натурализации неграждан

Saistībā ar tautas likumdošanas iniciatīvu nepilsoņu jautājumā ir jāatzīst, ka gan referenduma rīkošana, gan aizliegšana neizbēgami radikalizēs sabiedrību. Nepilsoņu problēma pastāv, un tā ir jārisina, bet jārisina parlamentā, citādi tā «izies ielās» un izpaudīsies mēģinājumos rīkot referendumus.

Situācija, ka Latvijā ir liels nepilsoņu skaits, neatbilst valsts interesēm. Bet kas ir atbildīgs par problēmas risināšanu? Valstij ir pienākums mazināt nepilsoņu skaitu, vai arī otrādi - nepilsoņiem ir pienākums «mazināties»? Daudzi tik tiešām uzskata, ka tā ir pašu nepilsoņu problēma un valstij nav jāuzņemas nekāda atbildība. Saskaņas centra priekšlikumu, kā veicināt naturalizāciju, Dienas komentētājs A. Panteļējevs sauc par «pakaļskriešanu». Viņaprāt, pastāvošā sistēma esot pietiekami pretimnākoša un efektīva. Bet kopš 2007. gada naturalizācijas tempi nesasniedz pat 1% gadā. Tādā veidā nepilsoņi «izzudīs» pēc simt gadiem.

Kāpēc valstij ir jāmazina nepilsoņu skaits? Pirmkārt, tāpēc, ka valstij vispār ir nepieciešami iedzīvotāji, it īpaši pašreizējā demogrāfiskajā situācijā. Otrkārt, ir pagājuši vairāk nekā 20 gadu kopš neatkarības atgūšanas. Cilvēki skatās uz Eiropu, un neviens saprātīgs cilvēks nevēlās atpakaļ uz bijušo padomiju vai Krieviju. Treškārt, Latvijas Tautas fronte tik tiešām solīja, ka mazākumtautībām tiks garantētas daudz plašākas politiskās tiesības. Par LTF balsoja tie, kuriem vēlāk ar nepilsoņa statusu tika atņemtas vēlēšanu tiesības. Ceturtkārt, tas ir cēli un tikumīgi - atzīt jau 20 gadu mums līdzās dzīvojošos nepilsoņus par savējiem, lai kopā risinātu valsts attīstībai un sabiedrības labklājībai vitāli svarīgus jautājumus.

Nerunājot par atsevišķām tehniskām detaļām, galvenais naturalizācijas faktors tomēr ir motivācija. Ja mazākumtautību pārstāvji nav vēlami Latvijas pilsoņu kopienā, arī viņu attieksme pret naturalizāciju būs negatīva. Pašreizējā sistēma pat nemēģina to risināt, par galveno naturalizācijas stimulu izvirzot materiālus labumus - ar pilsonības iegūšanu atkrīt profesiju ierobežojumi, pensija kļūs lielāka, drīkstēs strādāt Vācijā. Patiesībā ar pilsonības pieņemšanu cilvēkam vajadzētu apliecināt savu piederību Latvijas valstij un ticību tās nākotnei. Taču šodien Latvijas nākotnei netic pat daudzi pilsoņi, masveidā pametot Latviju. Vai nav liekulīgi prasīt no nepilsoņiem lielāku patriotismu nekā no pilsoņiem?

Savos priekšlikumos SC piedāvā uzlabot atsevišķus naturalizācijas noteikumus atbilstoši lielāko starptautisko organizāciju rekomendācijām. Kādas pretenzijas var būt pret Latvijas neatkarības laikā piedzimušajiem bērniem? Efektīvs integrācijas instruments ir līdzdalība. Tieši iedzīvotāju un varas dialogā veidojas pozitīva attieksme, attīstās atbildības izjūta pret valsti, veidojas pilsoniskā sabiedrība. Kolektīvie iesniegumi, vietējie referendumi un pašvaldību vēlēšanas ir mēreni līdzdalības veidi, kas attīsta pilsonisko atbildību un veicina piederības izjūtu. Ja pilsonība tik tiešām ir labas gribas akts, jāizbeidz arī tādi nejēdzīgi profesiju ierobežojumi kā, piemēram, aizliegums nepilsoņiem strādāt par ugunsdzēsējiem.

Zinot situāciju nepilsoņu vidū, Saskaņas centrs piedāvā apspriest reālus risinājumus. Piemēram, piedāvā liberalizēt atsevišķus Pilsonības likuma noteikumus atbilstoši starptautisko organizāciju rekomendācijām, izbeigt vēsturisku pretenziju izvirzīšanu neatkarības laikā piedzimušiem nepilsoņu bērniem. Kas ir nacionālā stāja - problēmas noliegšana vai spēja ziedot savas ambīcijas Latvijas nākotnes labad?

Дополнительная информация

© 2015 Elizabete Krivcova. Desig&support: Xprint media