Piektdiena, 01 Maijs 2020 08:53

Par dzimto valodu bērnudārzos

Juriste un tiesību aizstāve Elizabete Krivcova ir viena no pieteicējiem kolektīvajā prasībā Latvijas Republikas Satversmes tiesā pret valsts bērnudārzu pāreju uz latviešu mācību valodu.

Strīds ir saistīts ar 5-6 gadus vecu bērnu mācīšanu mazākumtautību programmā, jo mācību procesam jāpāriet latviešu valodā, izņemot dzimtās valodas mācīšanu.

E. Krivcova:

Nesen esmu iesniegusi ST savus apsvērumus par šo lietu. Esmu formulējusi mazākumtautību programmas būtību, kas bieži vien netiek atspoguļota diskusijās. Mērķis ir vienādā līmenī prast gan dzimto, gan latviešu valodu. Tas nozīmē, ka bērnam jāprot izteikt savas domas un saprast sarunbiedru jebkādā situācijā. Lai to panāktu, nepietiek mācīties valodu valodas stundās – tā jāizmanto kā mācību valodā. Tas vienādā līmenī attiecas gan uz dzimto, gan uz valsts valodu. Tāpēc pieeja, kas paredz atstāt valodas stundu, ir nepietiekama. Runājot par bērnudārzu, pieeja "jo agrāk, jo labāk" ir sadzīvisks stereotips. 5-6 gadu vecumā bērnam vēl notiek runas veidošanās. Tā ir vairāk kā valodas apgūšana – notiek domāšanas apgūšana. 5 gados būtu mērķtiecīgi sākt nopietni mācīties latviešu valodu, nevis pāriet tajā mācību pamatprocesā. Tiesas lēmumu gaidām maijā.