Ceturtdiena, 12 Maijs 2011 14:43

Elizabete Krivcova. Parakstu vākšanas pavasaris

Статья на латвийском новостном портале Дельфи «Весна сбора подписей» о возможности высказать свой протест, подписавшись за три различных референдума – об образовании, социальных пособиях и государственном языке

Atrasts jauns protesta veids – referendums. Izteikt savu attieksmi pret valsts varu var ne tikai ar skaļām demonstrācijām, bet arī ar vienu vienīgu parakstu. Parakstīties var sev izdevīgā laikā un vietā, un skatīties, kā pēc tam valdība būs spiesta rīkosies. Dienas kārtībā ir trīs jautājumi – izglītība tikai latviešu valodā, sociālie pabalsti un krievu valoda kā otrā valsts valoda. Ar vienas nedēļas nobīdi no 11.maija līdz 9. jūnijam un no 18.maija līdz 16.jūnijam CVK parakstu vākšanas punktos pašvaldībās varēs parakstīties par izglītību valsts valodā un par sociālajiem jautājumiem. Savukārt līdz rudenim pie notāriem var parakstīties par krievu valodu kā otru valsts valodu.

Pret ko protestēt?

Parakstu vākšanas mērķis ir referendums, kur tauta pilnā balsī varēs izteikt protestu pret valdību. Pastāv trīs iespējas,  kādā veidā izteikt neapmierinātību. Kuru no protesta veidiem izvēlēties?

Pirmais protesta veids - skolās izglītība tikai valsts valodā. Būtībā protests pret izglītību kā tādu. Pat ja uzstāda vienvalodību kā galveno izglītības reformas mērķi, izvēlētie līdzekļi ir aplami. Tik pat labi varētu  ierakstīt Satversmē, ka Latvijā ir vislabākā izglītība pasaulē,  bet reālo situāciju skolās; skolotāju algas un mācību līdzekļu kvalitāti tas nemainīs. Kvalitatīvas izglītības reformas attīstītajās valstīs tiek gatavotas gadiem un prasa miljoniem lielu finansējumu. Interesanti, ka ar šo iniciatīvu tiks panākts tas, ka latviešu skolās būs liegts mācīt ne tikai krievu, bet arī angļu, vācu vai franču valodā. Tāpēc šo protestu varētu ieteikt tiem, kas taisās pamest valsti un pirms aizbraukšanas vēlās tai atriebties.

Otrais protesta veids - māmiņu algas, bezdarbnieku un slimnieku pabalsti. Protests pret bezgalīgiem un bezcerīgiem taupīšanas pasākumiem. Valdība solīja, ka savilkt jostas vajadzēs tikai līdz 2012 gadam, tad lai to arī pilda! Nekādas termiņu pagarināšanas nebūs! Protests  tiem, kas vēl netaisās pavisam aizbraukt, bet grib sodīt valdību. Protesta pamatā ir ticība, ka var pārvaldīt citādāk, cerība, ka politiķi var izveidot skaidru nākotnes vīziju un konsekventi uz to virzīties. Protests ideālistiem.

Trešais protesta veids ir par statusu - atzīt krievu valodu. Šādā veidā  var atriebties nacionālajām partijām par 20 gadu laikā padarīto, vai pareizāk sakot nedarīto. Var protestēt konkrēti pret Latvijas krievu apspiešanu. Protests ar neparedzamām sekām un destabilizējošo ietekmi. Var ieteikt tiem, kam gribās kaut ko jaunu politiskajā darba kārtībā. Šī parakstu vākšana ir atbilde pirmajai iniciatīvai, tāpēc organizētāji vēlas pagaidīt izglītības iniciatīvas iznākumu. Visu vasaru turpināsies parakstu vākšana pie notāriem un rudenī sagaidāms otrais posms CVK parakstu vākšanas punktos.

Ja parakstīties par visu, tad tas var reāli iedzīt valsti haosā un netiks panākts neviens no izvirzītajiem mērķiem - ne sociālā valsts, ne valodas un kultūras vērtību saglabāšanu. Rezultātā vinnēs vecās paaudzes politiķi, kas ar saviem tukšajiem lozungiem noturēsies pie varas vēl dažus gadus. Tāpēc ja protestēt, tad ir jāizvēlas kaut ko vienu.

Vai protesti palīdzēs?

Vispār referendumi ir labi, jo tautai ir iespēja izlemt konkrētu jautājumu un tad pašai uzņemties par to atbildību. Nevarēs pēc tam lamāt politiķus. Bet protests ir tikai puse no politiskās darbības. Jādomā par to, kādai jābūt valsts attīstībai pozitīvajā izteiksmē. Kādi šeit varētu būt varianti? Sociālajā jomā būtu jāatzīst, ka brīvais tirgus nespēj pašregulēties, un nekādu neoliberālu brīnumu Latvijā nebūs. Izglītības jomā būtu jāpadomā par to, ka visiem Latvijas bērniem skolas izglītība ir trijās valodās. Tas padarītu mūsu nepilnības par priekšrocībām. Par krievu valodu - būtu jāpievērš uzmanība, ka Latvijas krievi arī ir latviešu valodas nesēji. Ja regulāri netiktu draudēts ar krievu valodas izspiešanu, tad pastāv reāla iespēja, ka krievi līdzas latviešiem uzņemsies atbildību par latviešu valodas pastāvēšanu. Tā būtu draudzīga valodas politika. Bet tās ir pavisam citas diskusijas, kas ir aktīvu pilsoņu rokās. Klasiskais protestētājs ir tikai patērētājs, kas pieprasa citu ''preci'' un ir ierobežots ar esošā piedāvājuma sortimentu.

Šīs raksts ir autores personīgs viedoklis un nav pretrunā ar autores darbību, aizstāvot citu cilvēku un grupu pilsoniskās cilvēktiesības.